Kameras apgriešanas faktors ir ļoti svarīgs jēdziens, kas fotogrāfiem jāsaprot, īpaši izvēloties objektīvus un izprotot redzes lauku. Tas attiecas uz attiecību starp digitālās kameras sensora izmēru un pilna kadra sensora izmēru (36 mm x 24 mm). Šis faktors ietekmē to, cik lielu sižetu objektīvs uzņem, efektīvi apgriežot attēlu salīdzinājumā ar to, ko redzētu pilna kadra kamera. Šīs koncepcijas izpratne ir būtiska, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par aprīkojumu un sasniegtu vēlamos rezultātus fotogrāfijās.
📏 Kas īsti ir ražas faktors?
Apgriešanas koeficients, kas pazīstams arī kā fokusa attāluma reizinātājs, būtībā apraksta, cik daudz mazāks kameras sensors ir salīdzinājumā ar standarta 35 mm filmas kadru vai pilna kadra digitālo sensoru. Kamerām ar sensoriem, kas ir mazāki par pilnrāmja kadru, piemēram, APS-C vai Micro Four Thirds, apgriešanas koeficients būs lielāks par 1. Tas nozīmē, ka uzņemtais attēls izskatīsies tā, it kā tas būtu apgriezts no pilna kadra attēla centra.
Ar ražas koeficientu saistītais skaitlis norāda apgriešanas pakāpi. Piemēram, APS-C sensora apgriešanas koeficients var būt 1,5x vai 1,6x, savukārt Micro Four Thirds sensora apgriešanas koeficients ir 2x. Šī atšķirība ietekmē jebkura kamerai pievienotā objektīva efektīvo fokusa attālumu.
Būtībā mazāks sensors uztver šaurāku redzes lauku ar to pašu objektīvu, salīdzinot ar pilna kadra sensoru. Šis ir pamatprincips, lai saprastu, kā darbojas ražas faktors.
🔭 Kā apgriešanas faktors ietekmē redzes lauku
Ražas faktora primārā ietekme ir uz redzes lauku. Objektīva fokusa attālums ir fiksēts īpašums, taču efektīvais fokusa attālums mainās atkarībā no sensora izmēra. Lai aprēķinātu efektīvo fokusa attālumu, objektīva faktiskais fokusa attālums jāreizina ar kameras apgriešanas koeficientu.
Piemēram, 50 mm objektīvs kamerai ar 1,6 reizes apgriešanas koeficientu radīs attēlu, kas līdzvērtīgs 80 mm objektīvam pilna kadra kamerā (50 mm x 1,6 = 80 mm). Tas nozīmē, ka attēls izskatīsies vairāk tuvināts ar šaurāku skata lauku.
Šis efekts var būt noderīgs noteiktās situācijās, piemēram, savvaļas dzīvnieku fotografēšanā, kur jums ir jāpiekļūst tuvāk objektam, fiziski nekustoties. Tomēr tas var būt trūkums situācijās, kad ir vēlams plašāks skata lauks, piemēram, ainavu fotogrāfijā vai arhitektūras fotogrāfijā.
⚙️ Efektīvā fokusa attāluma aprēķināšana
Izpratne par to, kā aprēķināt efektīvo fokusa attālumu, ir būtiska, lai prognozētu redzes lauku, ko jūs sasniegsit ar noteiktu kameras objektīvu. Formula ir vienkārša:
Efektīvais fokusa garums = faktiskais fokusa garums x apgriešanas koeficients
Apskatīsim dažus piemērus:
- 35 mm objektīvs kamerai ar 1,5 x apgriešanas koeficientu: 35 mm x 1,5 = 52,5 mm efektīvais fokusa attālums
- 24 mm objektīvs kamerai ar 1,6 x apgriešanas koeficientu: 24 mm x 1,6 = 38,4 mm efektīvais fokusa attālums
- 50 mm objektīvs ar Micro Four Thirds kameru (2x apgriešanas koeficients): 50 mm x 2 = 100 mm efektīvais fokusa attālums
Zinot efektīvo fokusa attālumu, varat labāk paredzēt, kā izskatīsies jūsu attēli, un izvēlēties pareizo objektīvu vēlamajam sastāvam.
🖼️ Apgriešanas faktors un objektīvu izvēle
Crop faktors būtiski ietekmē objektīva izvēli. Fotogrāfiem, izvēloties objektīvus, ir jāņem vērā efektīvais fokusa attālums, lai sasniegtu noteiktu redzes lauku. Piemēram, ja vēlaties platleņķa skatu uz apgriešanas sensora kameru, jums būs nepieciešams objektīvs ar īsāku faktisko fokusa attālumu nekā pilna kadra kamerā.
Un otrādi, ja vēlaties iegūt telefoto efektu, apgriešanas sensora kamera var nodrošināt papildu sasniedzamību ar to pašu objektīvu. Tas var būt izdevīgi savvaļas dzīvnieku vai sporta fotografēšanai, kur bieži ir nepieciešams liels fokusa attālums.
Daudzi objektīvu ražotāji ražo objektīvus, kas īpaši paredzēti apgriešanas sensora kamerām. Šie objektīvi bieži ir mazāki, vieglāki un lētāki nekā to pilna kadra kolēģi. Tie ir optimizēti, lai nodrošinātu vislabāko attēla kvalitāti mazākā sensora laukumā.
🔍 Crop Factor priekšrocības un trūkumi
Apgriešanas faktoram ir gan priekšrocības, gan trūkumi atkarībā no fotografēšanas situācijas un fotogrāfa vajadzībām.
Priekšrocības:
- Palielināta sasniedzamība: nodrošina telefoto efektu, efektīvi palielinot objektīvu sasniedzamību, kas ir izdevīga savvaļas dzīvnieku un sporta fotografēšanai.
- Mazāki un vieglāki objektīvi: objektīvi, kas paredzēti apgriešanas sensora kamerām, bieži ir mazāki, vieglāki un pārnēsājamāki.
- Rentabls: Crop sensoru kameras un objektīvi parasti ir lētāki nekā pilna kadra opcijas.
- Lielāks lauka dziļums: ar vienu un to pašu diafragmas atvērumu apgriešanas sensora kameras piedāvā lielāku lauka dziļumu salīdzinājumā ar pilna kadra kamerām, kas var būt noderīga ainavām un grupu portretiem.
Trūkumi:
- Samazināta platleņķa iespēja: lai sasniegtu plašu redzes lauku, ir nepieciešami īsāki fokusa attāluma objektīvi, kas var nebūt tik viegli pieejami vai kvalitatīvi.
- Potenciāli lielāks troksnis: Mazāki sensori var radīt lielāku troksni pie augstākiem ISO iestatījumiem, salīdzinot ar lielākiem sensoriem, lai gan sensoru tehnoloģiju attīstība ir mazinājusi šo atšķirību.
- Sekla lauka dziļuma izaicinājumi: ļoti sekla lauka dziļuma sasniegšana izplūdušam fonam (bokeh) var būt grūtāka nekā pilna kadra kamerām.
🆚 Apgriešanas faktors salīdzinājumā ar pilnu kadru: kurš ir piemērots jums?
Izvēle starp apgriešanas sensora kameru un pilna kadra kameru ir atkarīga no jūsu īpašajām vajadzībām un prioritātēm. Pilna kadra kameras parasti piedāvā labāku attēla kvalitāti, plašāku dinamisko diapazonu un izcilu veiktspēju vājā apgaismojumā. Tie nodrošina arī mazāku lauka dziļumu un piedāvā plašāku redzes lauku ar to pašu objektīvu.
No otras puses, apgriešanas sensoru kameras ir lētākas, vieglākas un piedāvā lielāku sasniedzamību ar telefoto objektīviem. Tie ir lieliska iespēja iesācējiem vai fotogrāfiem, kuriem prioritāte ir pārnesamība un rentabilitāte.
Galu galā labākā izvēle ir atkarīga no jūsu budžeta, fotografēšanas veida un jūsu personīgajām vēlmēm. Pirms lēmuma pieņemšanas apsveriet katras sistēmas priekšrocības un trūkumus.
