Viena no galvenajām atšķirībām starp APS-C un pilna kadra kameru sistēmām ir to attiecīgo objektīvu izmērs un svars. APS-C objektīvi parasti ir mazāki un vieglāki nekā pilna kadra objektīvi, kas būtiski ietekmē pārnesamību un vadāmību. Šī atšķirība izriet no būtiskām sensoru izmēra un optiskā dizaina principu atšķirībām.
Sensora izmēra izpratne
Galvenais iemesls APS-C un pilna kadra objektīvu izmēru atšķirībām ir sensora izmēra atšķirība. Pilna kadra sensors, kura izmēri ir aptuveni 36 mm x 24 mm, ir ievērojami lielāks nekā APS-C sensors, kas parasti ir aptuveni 23,6 mm x 15,7 mm (lai gan tas var nedaudz atšķirties atkarībā no ražotāja).
Šī sensora izmēra atšķirība tieši ietekmē attēla apļa izmēru, kas objektīvam jāprojicē. Attēla aplis ir gaismas laukums, ko objektīvs projicē sensorā. Lielākam sensoram ir nepieciešams lielāks attēla aplis, lai aptvertu visu tā virsmu.
Attēla aplis un objektīva izmērs
Pilna kadra objektīvam ir jāprojicē lielāks attēla aplis, lai aptvertu visu pilnrāmja sensoru. Tāpēc objektīvā ir nepieciešami lielāki optiskie elementi, tādējādi palielinot tā izmēru un svaru.
Un otrādi, APS-C objektīvam ir nepieciešams tikai projicēt mazāku attēla apli, lai pārklātu mazāko APS-C sensoru. Tas ļauj izmantot mazākus un vieglākus optiskos elementus, kā rezultātā tiek iegūts kompaktāks un pārnēsājamāks objektīva dizains.
Optiskā dizaina apsvērumi
Papildus attēla aplim optiskajam dizainam ir arī izšķiroša nozīme objektīva izmēra un svara noteikšanā. Objektīvu dizaineri cenšas samazināt aberācijas un kropļojumus, lai iegūtu asus, augstas kvalitātes attēlus. Šo optisko nepilnību labošanai bieži ir jāizmanto vairāki objektīva elementi, kas var palielināt objektīva kopējo izmēru un svaru.
Pilna kadra objektīviem, kas paredzēti, lai aptvertu lielāku sensora laukumu, bieži ir nepieciešams sarežģītāks optiskais dizains, lai saglabātu attēla kvalitāti visā kadrā. Šī sarežģītība nozīmē vairāk objektīva elementu un līdz ar to lielāku un smagāku objektīvu.
Ražas faktora ietekme
APS-C kameru mazākais sensora izmērs rada “apgriešanas koeficientu”, kas parasti ir aptuveni 1,5 vai 1,6 reizes. Tas nozīmē, ka APS-C kameras objektīva redzamības lauks ir šaurāks nekā pilna kadra kamerā. Piemēram, APS-C kameras 50 mm objektīvam būs līdzvērtīgs 75 mm vai 80 mm objektīvam pilna kadra kamerā.
Lai gan apgriešanas faktors ietekmē redzes lauku, tas tieši neietekmē objektīva fizisko izmēru. Tomēr tas ietekmē fokusa attālumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu noteiktu redzes lauku. Piemēram, lai APS-C kamerā sasniegtu platleņķa redzes lauku, ir nepieciešams īsāks fokusa attāluma objektīvs, salīdzinot ar pilna kadra kameru. Īsāka fokusa attāluma objektīvi bieži mēdz būt mazāki un vieglāki.
Materiālu izvēle un konstrukcija
Lēcu konstrukcijā izmantotie materiāli arī veicina kopējo izmēru un svaru. Lai gan gan APS-C, gan pilna kadra objektīvos tiek izmantoti stikla elementi, šo elementu izmērs un skaits var ievērojami atšķirties.
Lai vēl vairāk samazinātu APS-C objektīvus, ražotāji bieži izmanto vieglākus materiālus, piemēram, plastmasu un specializētus sakausējumus. Tomēr galvenais faktors joprojām ir optisko elementu izmērs, kas nepieciešams attēla apļa projicēšanai.
Mazāku un vieglāku lēcu priekšrocības
APS-C objektīvu mazākais izmērs un vieglākais svars piedāvā vairākas priekšrocības:
- Pārnēsājamība: APS-C objektīvus ir vieglāk nēsāt līdzi, tāpēc tie ir ideāli piemēroti ceļojumiem un ielu fotografēšanai.
- Apstrāde: vieglāki objektīvi uzlabo kameras līdzsvaru un samazina nogurumu ilgstošu fotografēšanas sesiju laikā.
- Izmaksas: APS-C objektīvi parasti ir lētāki nekā pilna kadra objektīvi, padarot tos par budžetam draudzīgu iespēju entuziastiem un iesācējiem.
Šīs priekšrocības padara APS-C sistēmas par pievilcīgu izvēli fotogrāfiem, kuriem prioritāte ir pārnēsājamība, pieejamība un ērta lietošana.
Mazāku objektīvu trūkumi (potenciāli)
Lai gan APS-C objektīvi piedāvā daudzas priekšrocības, var būt iespējami kompromisi:
- Maksimālā diafragma: dažiem APS-C objektīviem var būt mazāka maksimālā diafragma salīdzinājumā ar augstākās klases pilna kadra objektīviem, kas var ietekmēt veiktspēju vājā apgaismojumā un lauka dziļuma kontroli. Tomēr pastāv daudzi izcili ātras diafragmas APS-C objektīvi.
- Būvējuma kvalitāte: lai gan tas ne vienmēr notiek, dažiem APS-C objektīviem var būt mazāk izturīgas uzbūves kvalitāte salīdzinājumā ar profesionālas klases pilnkadra objektīviem.
Ir svarīgi atzīmēt, ka tie ir vispārinājumi, un daudzi augstas kvalitātes APS-C objektīvi konkurē ar pilnkadra līdzinieku veiktspēju.
Izmēru un svara atšķirību piemēri
Apsveriet standarta 50 mm objektīvu. 50 mm objektīvs, kas paredzēts pilna kadra kamerām, parasti ir lielāks un smagāks nekā 35 mm objektīvs, kas paredzēts APS-C kamerām, lai gan tie piedāvā līdzīgu redzes lauku (apgriešanas faktora dēļ). Pilna kadra 50 mm objektīvam ir jāaptver lielāks sensora laukums, līdz ar to lielāks izmērs.
Tāpat platleņķa objektīvi, kas paredzēti pilna kadra kamerām, piemēram, 24 mm objektīvs, parasti būs lielāki un smagāki nekā platleņķa objektīvi, kas paredzēti APS-C kamerām, piemēram, 16 mm objektīvi, kas piedāvā salīdzināmu redzes lauku.
Secinājums
Izmēru un svara atšķirība starp APS-C un pilna kadra objektīviem galvenokārt ir saistīta ar sensora izmēru un no tā izrietošajām attēla apļa prasībām. Pilna kadra objektīviem ir jāprojicē lielāks attēla aplis, lai aptvertu lielāku sensoru, tādēļ ir nepieciešami lielāki optiskie elementi un sarežģītāks optiskais dizains. Tas nozīmē, ka objektīvi ir lielāki, smagāki un bieži vien dārgāki.
APS-C objektīvi, kas paredzēti mazākiem sensoriem, var būt mazāki, vieglāki un pieejamāki, vienlaikus nodrošinot izcilu attēla kvalitāti. Izvēle starp APS-C un pilna kadra sistēmām ir atkarīga no individuālajām vajadzībām un prioritātēm, un APS-C piedāvā pārliecinošu pārnesamības, veiktspējas un izmaksu lietderības līdzsvaru.
Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)
Pilna kadra objektīvi parasti ir dārgāki optisko elementu lielāka izmēra, sarežģītākas optiskās konstrukcijas, kas nepieciešamas, lai saglabātu attēla kvalitāti lielākā sensora laukumā, un bieži vien izturīgākas konstrukcijas kvalitātes dēļ. Šie faktori veicina augstākas ražošanas izmaksas.
Lai gan bieži vien varat fiziski piestiprināt APS-C objektīvu pilna kadra kamerai, tas parasti nav ieteicams. APS-C objektīvs projicē mazāku attēla apli, kā rezultātā pilnrāmja kadra attēlā parādās vinjetes (tumši stūri). Dažām kamerām ir “apgriešanas režīms”, kas izmantos tikai sensora centrālo daļu, efektīvi imitējot APS-C sensoru, taču tas samazina attēla kopējo izšķirtspēju.
Nav obligāti. Lai gan pilna kadra sistēmām parasti ir priekšrocības dinamiskā diapazona un vājā apgaismojuma veiktspējas ziņā (lielākā sensora dēļ), mūsdienu APS-C objektīvi var radīt izcilu attēla kvalitāti, kas konkurē ar daudziem pilnkadra objektīviem. Objektīva dizaina un izgatavošanas kvalitāte ir svarīgāks faktors nekā vienkārši sensora izmērs.
Iesācējiem APS-C kamera bieži ir labāks sākumpunkts. Tie parasti ir lētāki, un objektīvi ir mazāki, vieglāki un lētāki. Tas ļauj eksperimentēt ar dažādiem fokusa attālumiem un fotografēšanas veidiem bez ievērojamiem finanšu ieguldījumiem. Attīstoties jūsu prasmēm un vajadzībām, varat apsvērt jaunināšanu uz pilna kadra sistēmu.
Apgriešanas faktors nemaina objektīva fizisko apertūru (f skaitli). Objektīvs ar f/2,8 diafragmas atvērumu paliek f/2,8 neatkarīgi no tā, vai tas tiek izmantots pilnrāmja vai APS-C kamerā. Tomēr ražas faktors ietekmē faktisko lauka dziļumu. Attēlam, kas uzņemts ar tādu pašu f skaitli ar APS-C kameru, būs nedaudz dziļāks lauka dziļums, salīdzinot ar pilna kadra kameru. Daži fotogrāfi to dēvē par “efektīvo apertūru”, taču ir svarīgi atcerēties, ka fiziskā diafragma paliek nemainīga.
