Filmu fotografēšana piedāvā unikālu estētiku, un izpratne par to, kā izmantot filmu kameras gaismas mērītāju, ir ļoti svarīga, lai jūsu kadros sasniegtu vēlamo noskaņu un efektu. Gaismas mērīšanas apgūšana ļauj ne tikai pareizi uzņemt attēlu, bet arī sākt veidot fotogrāfijas, kas izraisa īpašas emocijas un stāsta pārliecinošus stāstus. Šajā rokasgrāmatā ir apskatītas dažādas mērīšanas metodes, lai uzlabotu jūsu radošo redzējumu.
📸 Izpratne par gaismas mērīšanas pamatiem
Pirms ienirt radošajās tehnikās, ir svarīgi saprast gaismas mērīšanas pamatprincipus. Gaismas mērītājs mēra gaismas daudzumu, kas krīt uz objektu vai atstarojas no tā. Šis mērījums palīdz noteikt pareizo diafragmas atvēruma, aizvara ātruma un ISO (filmas ātruma) kombināciju, lai panāktu pareizu ekspozīciju.
Lielākajai daļai filmu kameru ir iebūvēts gaismas mērītājs, bet ir pieejami arī rokas mērītāji. Abi veidi nodrošina nolasījumu, kas norāda, vai aina ir pāreksponēta, nepietiekami eksponēta vai pareizi eksponēta atbilstoši mērītāja interpretācijai “pareizi”.
Galvenais ir saprast, ka skaitītājs ir vienkārši instruments. Tā mērķis ir vidēji pelēks, kas pazīstams arī kā 18% pelēks. Tas nozīmē, ka mērītājs pieņem, ka vidējā aina atspoguļo 18% no gaismas, kas tajā nonāk. Fotografējot ainas, kas ievērojami atšķiras no šī vidējā līmeņa, jums attiecīgi jāpielāgo iestatījumi.
⚙️ Mērīšanas režīmi: incidents pret atstarojošo
Ir divi galvenie gaismas mērīšanas veidi: krītošais un atstarojošais. Atšķirības izpratne ir ļoti svarīga, lai sasniegtu konsekventus rezultātus.
- Atstarojošā mērīšana: šis ir visizplatītākais veids, ko izmanto lielākajā daļā kameru skaitītāju. Tas mēra no objekta atstaroto gaismu. Tas ir ērti, taču to var apmānīt ainas ar īpaši spilgtiem vai ēnām.
- Incidents Metering: mēra gaismu, kas krīt uz objektu. Rokas gaismas mērītāji bieži piedāvā šo iespēju. Parasti tas ir precīzāks, jo īpaši sarežģītos apgaismojuma apstākļos, jo to neietekmē objekta atstarošanās spēja.
Izmantojot atstarojošo mērīšanu, ņemiet vērā ainas kompozīciju. Spilgta, sniegota ainava liks skaitītājam nepietiekami eksponēt attēlu, padarot sniegu pelēku. Un otrādi, tumša, ēnaina aina izraisīs pārmērīgu ekspozīciju, padarot ēnas gaišākas nekā tās ir.
Lai kompensētu šos scenārijus, varat izmantot ekspozīcijas kompensāciju. Tas ļauj manuāli pielāgot mērītāja rādījumus, lai sasniegtu vēlamo ekspozīciju.
🎨 Radošas mērīšanas metodes garastāvokļa uzņemšanai
Tagad izpētīsim, kā radoši izmantot gaismas mērīšanu, lai uzlabotu filmu fotogrāfiju noskaņu un atmosfēru.
1. Apzināta pārmērīga ekspozīcija
Ainas pārmērīga eksponēšana var radīt spilgtu, gaisīgu un ēterisku noskaņu. Šis paņēmiens labi darbojas portretiem, ainavām un ainām, kurās vēlaties uzsvērt vieglumu un maigumu.
Lai pāreksponētu, iestatiet kameru uz mazāku aizvara ātrumu vai plašāku diafragmas atvērumu, nekā iesaka mērītājs. Sāciet ar pārmērīgas ekspozīcijas punktu +1 un pielāgojiet pēc vajadzības. Esiet piesardzīgs, lai pilnībā neizpūstu spilgtākos punktus, jo tas var izraisīt detaļu zudumu.
2. Apzināta nepietiekama ekspozīcija
Nepietiekama ekspozīcija rada tumšāku, noskaņotāku un dramatiskāku efektu. Tas ir ideāli piemērots noslēpumainības, spriedzes vai melanholijas sajūtu paušanai. Tas var arī uzlabot jūsu attēlu tekstūru un kontrastu.
Lai nepietiekami eksponētu, izmantojiet lielāku aizvara ātrumu vai mazāku diafragmas atvērumu, nekā norāda mērītājs. Sāciet ar -1 nepietiekamas ekspozīcijas pieturu un eksperimentējiet, lai sasniegtu vēlamo izskatu. Esiet piesardzīgs par ēnu detaļām; pārāk daudz nepietiekamas ekspozīcijas var radīt pilnīgi melnas ēnas bez saskatāmas informācijas.
3. Punkta mērīšana selektīvai ekspozīcijai
Punkta mērīšana ļauj izmērīt gaismu no ļoti maza ainas laukuma. Tas ir īpaši noderīgi, ja vēlaties nodrošināt, lai konkrēts elements tiktu pareizi eksponēts neatkarīgi no vispārējiem apgaismojuma apstākļiem.
Piemēram, portretā varat pamanīt mērītāju uz objekta sejas, lai nodrošinātu pareizus ādas toņus. Tas var būt īpaši noderīgi situācijās, kad ir apgaismojums pret aizmuguri vai kad fons ir daudz gaišāks vai tumšāks par objektu.
4. Izmantojot Highlight and Shadow Metering
Tā vietā, lai mērķētu uz “pareizu” ekspozīciju, apsveriet īpaši izgaismoto vai ēnu mērīšanu. Tas var radīt dramatiskus efektus un uzsvērt noteiktus ainas aspektus.
- Izcelto objektu mērīšana: tas nodrošina, ka attēla spilgtākie apgabali tiek pareizi eksponēti, novēršot to izplūšanu. Ēnas, visticamāk, būs nepietiekami eksponētas, radot augsta kontrasta attēlu ar dramatisku noskaņu.
- Ēnu mērīšana: tas nodrošina, ka attēla tumšākie apgabali saglabā detaļas. Visticamāk, spilgtās vietas tiks pāreksponētas, radot maigāku, sapņaināku efektu.
5. Zonu sistēmas pielāgošana
Zonu sistēma, ko izstrādājuši Ansels Adamss un Freds Ārčers, ir progresīvāka tehnika, kas sadala attēla toņu diapazonu desmit zonās, sākot no tīri melnas līdz tīri baltai. Lai gan ir sarežģīti, izpratne par zonu sistēmu var sniegt jums precīzu kontroli pār ekspozīciju un toņu attiecībām.
Būtībā jūs identificējat vissvarīgākās tonālās zonas savā ainā un pēc tam pielāgojat ekspozīciju un attīstību, lai novietotu šīs zonas vēlamajās zonās. Tas ļauj iepriekš vizualizēt galīgo attēlu un izveidot fotogrāfijas ar īpašām tonālām īpašībām.
6. Pārliecības nodrošināšana
Ja neesat pārliecināts par labāko ekspozīciju, dublēšana ir vērtīgs paņēmiens. Tas ietver vairāku kadru uzņemšanu vienā un tajā pašā sižetā ar dažādiem ekspozīcijas iestatījumiem. Parasti jūs uzņemat vienu kadru ar mērītāja ieteikto ekspozīciju, vienu vai divus kadrus ar pārmērīgu ekspozīciju un vienu vai divus kadrus ar nepietiekamu ekspozīciju.
Dublēšana nodrošina, ka tiek uzņemts vismaz viens attēls ar vēlamo ekspozīciju. Tas ir īpaši noderīgi situācijās ar sarežģītu apgaismojumu vai eksperimentējot ar jaunām metodēm.
🎞️ Filmas izvēle un tās ietekme
Arī jūsu izmantotās filmas veidam ir liela nozīme jūsu attēla galīgajā noskaņojumā. Dažādām filmām ir atšķirīgas īpašības kontrasta, graudu un krāsu atveides ziņā.
- Augsta kontrasta filmas: šīs filmas rada attēlus ar spēcīgiem melnajiem un spilgti baltajiem toņiem, radot dramatisku un grafisku efektu. Tie ir labi piemēroti melnbaltai fotogrāfijai un var uzlabot ainas noskaņojumu.
- Zema kontrasta plēves: šīs filmas piedāvā plašāku toņu diapazonu un maigākas pārejas starp toņiem. Tie ir ideāli piemēroti smalku detaļu iemūžināšanai un dabiskāka un reālistiskāka izskata radīšanai.
- Krāsu filmas: dažādu krāsu filmām ir dažādas krāsu paletes un piesātinājuma līmeņi. Dažas filmas rada siltas, dinamiskas krāsas, savukārt citas piedāvā klusāku un smalkāku izskatu. Eksperimentēšana ar dažādu krāsu filmām var būtiski ietekmēt kopējo attēlu noskaņu.
Izvēloties mērīšanas paņēmienus, ņemiet vērā plēves īpašības. Piemēram, ja izmantojat augsta kontrasta filmu, iespējams, vēlēsities būt uzmanīgākam ar izgaismoto punktu mērīšanu, lai izvairītos no izgaismoto punktu pilnīgas izplūdes.
💡 Prakse un eksperimentēšana
Labākais veids, kā apgūt filmas kameras gaismas mērīšanu radošiem noskaņojuma kadriem, ir prakse un eksperimentēšana. Nebaidieties izmēģināt dažādas tehnikas un redzēt, kā tās ietekmē gala attēlu. Pierakstiet savus iestatījumus un rezultātus, lai varētu mācīties no savas pieredzes.
Pievērsiet uzmanību apgaismojuma apstākļiem dažādās situācijās un to ietekmei uz jūsu mērīšanu. Eksperimentējiet ar dažādām filmām un izstrādes metodēm, lai vēl vairāk uzlabotu savu radošo redzējumu.
Laika gaitā un praksē jūs attīstīsit dziļāku izpratni par gaismu un to, kā to izmantot, lai radītu fotogrāfijas, kas izraisa emocijas un stāsta stāstus, ar kuriem vēlaties dalīties.
🔑 Atslēgas līdzņemšanai
- Izprotiet gaismas mērīšanas pamatus: krītošs pret atstarojošo.
- Eksperimentējiet ar apzinātu pārmērīgu un nepietiekamu ekspozīciju, lai radītu dažādas noskaņas.
- Izmantojiet punktveida mērīšanu, lai precīzi kontrolētu noteiktas zonas.
- Apsveriet savas filmas izvēles iezīmes.
- Praktizējiet un eksperimentējiet, lai attīstītu savas prasmes.
❓ FAQ — bieži uzdotie jautājumi
Atstarojošā mērīšana, jo īpaši kamerā iebūvētais mērītājs, parasti ir vieglākais sākumpunkts iesācējiem. Tomēr ir ļoti svarīgi saprast tās ierobežojumus un iemācīties tos kompensēt.
Spilgtām ainām izmantojiet pozitīvu ekspozīcijas kompensāciju (piemēram, +1 vai +2 pieturas), lai novērstu nepietiekamu ekspozīciju. Tas nodrošinās, ka gaišās zonas tiek atveidotas pareizi.
Zonu sistēma ir uzlabota tehnika precīzai toņu diapazona kontrolei. Lai gan tas nav absolūti nepieciešams, tas var ievērojami uzlabot jūsu spēju iepriekš vizualizēt un radīt īpašus efektus savos attēlos.
Filmas ātrums (ISO) nosaka filmas jutību pret gaismu. Filmai ar augstāku ISO ir nepieciešams mazāk gaismas pareizai ekspozīcijai, savukārt zemākai ISO filmai nepieciešams vairāk. Gaismas mērītājs palīdz noteikt pareizos ekspozīcijas iestatījumus, pamatojoties uz izvēlēto ISO.
Rokas gaismas mērītāji, īpaši tie, kas piedāvā negadījumu mērīšanu, bieži ir precīzāki sarežģītās apgaismojuma situācijās. Tomēr mūsdienu kamerā iebūvētie skaitītāji ir diezgan spējīgi, un labākā izvēle ir atkarīga no jūsu īpašajām vajadzībām un vēlmēm. Daudzi speciālisti kritiskiem darbiem izmanto rokas skaitītājus.
